Pasaules ziņas
Globālā ekonomika
Globālā ekonomika nākamo divu gadu laikā virzās uz recesiju. #
Demogrāfisko pārmaiņu dēļ kļūst grūtāk sasniegt ekonomisko izaugsmi. #
Globalizācija palēninās un nākamajā desmitgadē var mainīties pretējā virzienā. #
Pasaules ekonomika ir pārāk atkarīga no ASV un Ķīnas rādītājiem. #
Jaunattīstības tirgi nākamajā desmitgadē veicinās lielāko daļu globālās izaugsmes. #
Augsta inflācija tagad ir lielākais drauds mājsaimniecību finansiālajai stabilitātei. #
Centrālās bankas pārāk lēni reaģēja uz pieaugošo inflāciju. #
Dzīves dārdzība paliks pastāvīgi augstāka pat pēc inflācijas stabilizēšanās. #
Valdībām būtu tiešāk jāiejaucas, lai kontrolētu pirmās nepieciešamības preču cenas (pārtika, enerģija, mājoklis). #
Inflāciju vairāk izraisa korporācijas nekā valdības politika. #
Tirdzniecības kari globālajai ekonomikai nodara lielāku kaitējumu, nekā palīdz jebkurai atsevišķai valstij. #
Valstīm būtu jāsamazina atkarība no ārzemēs ražotām precēm. #
Brīvās tirdzniecības līgumi parasti ir izdevīgi abām pusēm. #
Globālās piegādes ķēdes ir jāpadara lokalizētākas, lai izvairītos no traucējumiem. #
Sankcijas ir efektīvs ekonomisks instruments. #
Tehnoloģijas un automatizācija
Automatizācija likvidēs vairāk darbavietu, nekā radīs. #
Mākslīgais intelekts nākamo piecu gadu laikā būtiski pārveidos globālo ekonomiku. #
Valdībām būtu jāpiemēro lieli nodokļi uzņēmumiem par cilvēku darbaspēka aizstāšanu ar automatizāciju. #
Digitālās valūtas pārveidos globālās finanses. #
Robotika nesamērīgi ietekmēs jaunattīstības valstis. #
Enerģijas cenas tuvākajā nākotnē saglabāsies nestabilas. #
Valstīm būtu jānacionalizē galvenie energoresursi, lai stabilizētu cenas. #
Globālā ekonomika ir pārāk atkarīga no naftas. #
Retzemju metāli kļūs par nozīmīgu ģeopolitisku konfliktu avotu. #
Zaļā enerģija visur kļūs lētāka par fosilo kurināmo. #
Nevienlīdzība un bagātības sadale
Bagātības nevienlīdzība ir viens no lielākajiem draudiem globālajai stabilitātei. #
Miljardieriem ir pārāk liela ietekme uz globālo ekonomikas politiku. #
Universālais pamatienākums galu galā kļūs nepieciešams. #
Vidējā šķira visā pasaulē samazinās. #
Globālā nabadzība ir samazinājusies, bet nevienlīdzība valstu iekšienē ir pasliktinājusies. #
Globālās finanses un banku sistēma
Centrālajām bankām ir pārāk liela ietekme uz pasaules ekonomiku. #
Kriptovalūtas nekad nekļūs par plaši izplatītiem finanšu instrumentiem. #
Tradicionālo banku sistēmu aizstās finanšu tehnoloģiju (fintech) uzņēmumi. #
Procentu likmju paaugstināšana ir labākais instruments inflācijas kontrolei. #
Globālā finanšu sistēma ir sen nobriedusi reformām. #
Attālinātais darbs paliks dominējošs darba modelis. #
Globālais darbaspēka trūkums kļūs biežāks. #
Valdībām būtu jānosaka starptautiski darba standarti. #
Platformu ekonomikas darbs (gig work) ir kaitējis darba stabilitātei visā pasaulē. #
Minimālās algas paaugstināšana dod labumu kopējai ekonomikai. #
Ģeopolitiskā un reģionālā ekonomika
Ķīna nākamajā desmitgadē kļūs par pasaules lielāko ekonomiku. #
Eiropas ekonomika zaudē globālo ietekmi. #
Āfrikai ir visaugstākais ekonomiskais potenciāls ilgtermiņa izaugsmei. #
Ekonomiskās alianses kļūst svarīgākas par militārajām aliansēm. #
Ģeopolitiskā spriedze turpinās traucēt globālo tirdzniecību. #
Klimata pārmaiņas būtiski traucēs globālo ekonomiku. #
Globāla digitālā valūta, ko emitē centrālās bankas, ir neizbēgama. #
Iedzīvotāju skaita samazināšanās pārveidos pasaules tirgus. #
Pandēmijām būs ilgstoša ekonomiskā ietekme gadu desmitiem ilgi. #
Ekonomiskā dezinformācija tiešsaistē ir nopietns risks. #