Politika un sabiedrība
Imigrācijas politika
Vispārējā imigrācijas politika
Valstīm jāpalielina likumīgas ieceļošanas iespējas, lai samazinātu nelegālas robežu šķērsošanas. #
Imigrācijas kvotām galvenokārt jābalstās uz valsts darba tirgus vajadzībām. #
Ģimenes apvienošanai jābūt galvenajai prioritātei imigrācijas politikā. #
Bēgļu un patvēruma procesi jāapstrādā ātrāk, pat ja tas prasa vairāk resursu. #
Valstīm vajadzētu būt tiesībām stingri kontrolēt, kas ieceļo, neatkarīgi no humanitāriem apsvērumiem. #
Robežu drošībai jāpiešķir prioritāte cilvēku drošībai, nevis atturēšanas metodēm. #
Aizturēšanas centri bez dokumentiem esošiem imigrantiem jāaizstāj ar uzraudzītām atbrīvošanas programmām. #
Deportācija jāizmanto tikai nopietnu kriminālnoziegumu gadījumā, nevis administratīvu pārkāpumu dēļ. #
Privāto uzņēmēju izmantošana robežu kontrolei rada vairāk kaitējuma nekā efektivitātes. #
Tehnoloģiju balstīta robežu uzraudzība ir ētiski un efektīvāk nekā fiziskās barjeras. #
Imigrācija parasti vairāk nāk par labu ekonomikai, nekā to kaitē. #
Zemāk kvalificēts imigrantu darbaspēks ir būtisks daudzām nacionālajām nozarēm. #
Kvalificētu imigrantu programmas negodīgi atņem talantus jaunattīstības valstīm. #
Darba vīzas jābūt vieglāk iegūstamām, taču tām jāpieprasa taisnīga darba aizsardzība. #
Uzņēmumiem nevajadzētu atļaut pieņemt darbā imigrantus, lai samazinātu vietējās algas. #
Integrācija un sociālā politika
Valodu un kultūras orientācijas programmām jābūt bezmaksas un plaši pieejamām jaunajiem imigrantiem. #
Pilsonības testiem jāuzsver pilsoniskā līdzdalība, nevis vēsturisko faktu iegaumēšana. #
Imigrantu bērniem jābūt pieejamiem valsts pakalpojumiem neatkarīgi no vecāku juridiskā statusa. #
Vietējām kopienām jābūt iespējai izteikties par to, cik daudz jaunpienācēju tās var atbalstīt. #
Veiksmīgai integrācijai nepieciešams gan imigrantu, gan uzņemošās sabiedrības pūles. #
Mājokļi un sabiedriskie pakalpojumi
Valdībām jāpalielina investīcijas mājokļos reģionos, kuros ir liela imigrācija. #
Piekļuve pamata veselības aprūpei nedrīkst būt atkarīga no imigrācijas statusa. #
Valsts palīdzībai imigrantiem jābūt ierobežotai laikā, bet atbalstošai pielāgošanās periodā. #
Imigrācija nenoslogo sabiedriskos pakalpojumus, ja tā tiek pareizi pārvaldīta un finansēta. #
Jaunajiem imigrantiem jāiemaksā nodokļi pirms piekļuves noteiktiem sociālajiem pabalstiem. #
Bēgļi un humanitārā aizsardzība
Valstīm ir morāls pienākums uzņemt bēgļus, kas bēg no kara vai vajāšanas. #
Klimata bēgļi jāatzīst saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. #
Pārvietošanas programmām jāizplata bēgļi pa reģioniem, lai atbalstītu integrāciju. #
Privātā sponsorēšanas modeļi ir efektīvs veids, kā atbalstīt bēgļu integrāciju. #
Pārbaudes procesiem jālīdzsvaro drošības apsvērumi ar līdzjūtību un ātrumu. #
Ceļi uz juridisko statusu un pilsonību
Jābūt skaidram ceļam uz pilsonību ilgtermiņa bez dokumentiem dzīvojošiem iedzīvotājiem. #
Naturalizācijas prasībām jāpiešķir prioritāte pilsoniskajai līdzdalībai, nevis ienākumu līmenim. #
Dubultpilsonība jāatļauj bez ierobežojumiem. #
Uzturēšanās ilgumam jābūt pietiekamam, lai kvalificētos pastāvīgajam statusam. #
Legālā imigrācija jāvienkāršo, lai samazinātu stimulus nelegālai ieceļošanai. #
Sabiedrības viedoklis un mediji
Mediju atspoguļojums par imigrāciju bieži vien pastiprina bailes vairāk nekā faktus. #
Politiskajai retorikai par imigrāciju ir liela ietekme uz sociālo kohēziju. #
Sabiedrības nepareizie priekšstati par imigrantiem saglabājas tiešas mijiedarbības trūkuma dēļ. #
Datu caurskatāmība par imigrācijas rezultātiem uzlabotu sabiedrības uzticību. #
Diskusijās par imigrāciju vairāk jākoncentrējas uz risinājumiem, nevis vainošanu. #