Politika un sabiedrība
Starptautiskās attiecības
Vai pasaule kļūst arvien multipolārāka, nevis dominē viena lielvalsts? #
Ķīnas globālā ietekme nākamajā desmitgadē pārspēs ASV ietekmi. #
Reģionālās alianses, piemēram, BRICS, pārveidos globālo pārvaldību 2030. gados. #
Militārās alianses, piemēram, NATO, joprojām ir būtiskas 21. gadsimtā. #
Maigā vara (kultūra, tehnoloģijas, diplomātija) ir efektīvāka par militāro spēku mūsdienu ģeopolitikā. #
Apvienoto Nāciju Organizācijai joprojām ir izšķiroša loma liela mēroga konfliktu novēršanā. #
Globālajām organizācijām (ANO, PVO, PTO) ir nepieciešama pilnīga reforma, lai saglabātu nozīmīgumu. #
Starptautiskās sankcijas ir efektīvs diplomātisks instruments. #
Miera uzturēšanas misijas mūsdienu konfliktos nodara vairāk ļaunuma nekā labuma. #
Daudzpusējus līgumus aizstāj īstermiņa, darījumu diplomātija. #
Eiropas Savienība nākamajos 20 gados saglabās vienotību. #
Āfrikas reģionālajām aliansēm būs galvenā loma globālajā politikā līdz 2050. gadam. #
Spriedze Indijas un Klusā okeāna reģionā ir šīs desmitgades noteicošais izaicinājums. #
Latīņamerikas valstis iegūst lielāku neatkarību no ASV ietekmes. #
Arktiskais reģions kļūs par nākamo lielo ģeopolitisko karsto punktu. #
Globalizācija un pārorientācija
Globalizācija mainās, jo valstis prioritāri pievēršas pašpaļāvībai. #
Pārrobežu datu un tehnoloģiju kontrole kļūs par jaunu ģeopolitiskās konkurences veidu. #
Klimata pārmaiņas būs galvenais diplomātisko konfliktu cēlonis līdz 2040. gadam. #
Migrācijas politika arvien vairāk veidos starptautiskās alianses. #
Enerģētiskā drošība ir svarīgākais mūsdienu diplomātijas virzītājspēks. #
Neitrālām valstīm joprojām ir nozīmīga loma globālo konfliktu risināšanā. #
Kiberuzbrukumi aizstāj tradicionālo karadarbību kā galveno starptautisko draudu. #
Aizvietotājvalstu kari ir neveiksmīgas globālās pārvaldības pazīme. #
Diplomātiskais dialogs zaudē ietekmi salīdzinājumā ar ekonomisko sviru. #
Starptautiskajiem tiesību aktiem ir maz reālas varas lielo valstu konfliktu risināšanā. #
Sabiedrības viedoklis un globālais tēls
Valstu globālo reputāciju tagad veido vairāk sociālie mediji nekā diplomātija. #
Starptautiskās studentu apmaiņas programmas būtiski veicina miera veidošanu. #
Sporta diplomātija (piemēram, Pasaules kauss, Olimpiskās spēles) efektīvi uzlabo starptautiskās attiecības. #
Kultūras diplomātija ir nenovērtēta salīdzinājumā ar ekonomiskajām un militārajām stratēģijām. #
Sabiedrības uztvere var piespiest valdības veikt vai izvairīties no starptautiskām darbībām. #